Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas 1918.—1919.

439 Pages·1959·102.236 MB·Latvian

by  coll.

PPADAOMJRU
LATVIJU
CĪNĪTĀJU
ATMIŅAS
I DAĻA

VISU ZEMJU PROLETĀRIEŠI, SAVIENO!lETIES!

/2.ILATVIJAS KP CX PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS —
PSKP CX MARKSISMA-ĻEŅINISMA INSTITŪTA FILIĀLE
PAR
PADOMJU
LATVIJU
CĪNĪTĀJU ATMIŅAS
1918.-1919.
II DAĻA
LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA
RĪGĀ 1959
3A COBETCKVrO JIATBHfO
BocnoMUHūHUH čopiļoe
1918—1919r.
MacTb II
JlaTßHftcKoe r'ocvflapcTßennoe H3,naTejibCTßo
Ha jfaTbimcKOM 33biKe ~
PRIEKŠVĀRDS
Cīņa par Padomju varu Latvijā 1918. un 1919. gadā un
sociālistiskās celtniecības pirmie soļi 1919. gadā pieder pie ba-
gātākajām un spilgtākajām Latvijas vēstures lappusēm. Tas
bija laiks, kad bieži vien dažās dienās notika lielākas un svarī-
gākas pārmaiņas nekā citkārt gadu desmitos. Latvijas Komu-
nistiskās partijas vadībā strādnieki, bezzemnieki un strēlnieki
iekaroja varu gandrīz visā Latvijā. Ar neredzētu enerģiju,
ierosmi un darba prieku viņi stājās pie sociālistiskās ekonomi-
kas un kultūras pamatu celšanas Padomju Latvijā, kura tajā
laikā bija ienaidnieka — starptautiskā imperiālisma — militārā
pārspēka ielenkts cietoksnis.
Daudz svarīgu vēstures faktu, daudz spilgtu cīņu un darba
ainu glabā veco revolucionāru atmiņas. Atsaucība, ar kādu vēs-
turisko notikumu dalībnieki iesaistījušies atmiņu uzrakstīšanā,
devusi iespēju turpināt atmiņu publicēšanu. un izdot rakstu
krājuma «Par Padomju Latviju» II daļu; te ievietotās atmiņas
dod jaunus, vērtīgus materiālus par to varonību, kādu parādīja
Latvijas darbaļaudis cīņā parPadomju Latviju un sociālistiskās
celtniecības darbā, būdami cieši saliedēti ap savu priekšpulku —
Komunistisko partiju.
1918. gadā Latvija bija izpostīta un izlaupīta, Latvijas pro-
letariāts izkliedēts. Latvijā pastāvēja okupantu radītais režīms
5
ar karātavām, cietumiem un koncentrācijas nometnēm. Tomēr
daudzās cīņās rūdītā Latvijas Komunistiskā partija prata arī ša-
jos apstākļos organizēt cīņu pret okupantiem, cīņu par Padomju
Latviju. Partija bija bruņota ar V. I. Ļeņina mācību par sociā-
listisko revolūciju. Partija izteica darbaļaužu gribu, bija nesa-
raujami saistīta ar strādniekiem, bezzemniekiem un strēlniekiem.
Tādēļ nekādi kontrrevolūcijas spēki nespēja sagraut partijas
organizācijas, tāpat kā nespēja atturēt darbaļaudis no revolu-
cionārās cīņas. Par to spilgti stāsta K. Kauliņa, E. Jaunzemes,
J. Dupata, F. Berga, A. Lammes un daudzu citu atmiņas.
Ja rakstu krājuma I daļā bija samērā sīki parādīta bruņotās
sacelšanās sagatavošana un uzvara Rīgā, tad krājuma II daļā
ievietotās P. Allena atmiņas tuvāk raksturo LSD Rīgas organi-
zācijas darba pārkārtošanu pēc legalizēšanās, Rīgas Strādnieku
deputātu padomes darbu un — jo sevišķi — vēsturisko apvie-
notās Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju
pirmo kongresu. Kongress pasludināja Padomju varu visā Lat-
vijā un pieņēma pirmo Padomju Latvijas Konstitūciju. Vērtīgas
ziņas par padomju valsts aparāta izveidošanu un nostiprināšanu
savās atmiņās dod J. Freimanis.
Kara izpostītajā, okupantu izlaupītajā, ienaidnieka ielenktajā
Latvijā darbaļaudis rādīja patiesus darba varonības piemērus.
Vajadzēja veltīt milzu pūles cīņai pret badu, vajadzēja likvidēt
bezdarbu. Bet, veicot kārtējos neatliekamos darbus, reizē tika
projektēti arī diženi plāni sociālistiskās industrializācijas radī-
šanai (hidroelektrostaciju celšana utt.). Padomju Latvijā vairs
nebija vietas vācu melnā bruņinieka pēctečiem. Muižnieku zemes
īpašums tika likvidēts, zeme kļuva par darba tautas īpašumu.
Sākās jaunu, sociālistisku lielsaimniecību — padomju saimnie-
cību izveidošana. Tika likti pamati sociālistiskās kultūras vei-
došanai. Protams, veicot šo darbu bez pieredzes, neizpalika arī
kļūdas, bet taisnība ir P. Stučkām, kas LKP VI kongresā
1919. gada martā teica: «Mēs nebaidāmies kļūdu, bet cenšamies
darbā labot savas kļūdas. Jo pēc katras kļūdas proletariāts top
par vienu piedzīvojumu bagātāks, kamēr buržuāzija ik pēc kuras
neizdevības jūtas par vienucerību nabagāka.» 1 Par sociālistiskās
celtniecības darbu Rīgā savās atmiņās raksta P. Allens; daudz
bagātu un interesantu faktu atrodam J. Mergina, J. Skrastiņa,
1 LKP VI kongresa protokoli. LKP grāmatu apgadnieciba «Spartaks»,
1920. g., 36. Ipp.
6