Table Of ContentAbeze
.
kch'êZ
J. 050L5
SKolotals
1921.
O. apKanâeens
Mihklu.
pasaku dseju
un
abeze.
Sastabdijis
skolotājs I. Osols.
Otrs isdewums.
lehşis 1921. g.
O. leh p c s apgahdeens.
Drukāts
Nud.Zehpestipogrāfijā
Zehşîs.
Aìsrahdijumì lasit mahzitajai.
1. Pirms eeşahşlaşit mahzit, islaşi aisrahdijumus. Pee darba
ķerees ar preeku un mihlestibu. Katru laşamo gabaliņu pahrdomà,
kà behrnam to padarişi patihkamu, saprotamu. Nemahzi adot waj
wehrpjot. Beids mahzişchanu, kad behrns wehl grib strahdat; nekad
neleez strahdat, kad behrns jau noguris, apnizis.
2. Lasit mahzot nekad nêşahku ar paşchu laşişchanu. Stahstu
behrnam, sarunājos ar to par lasāma gabaliņa weelu. Pirmais
wahrds, ar kuŗa sahkuma skaņu gribam behrnu eepasihstinat, ir aka.
Stahstu par aku: „Akâ uhdens. Ahdeni dseram paschi, dsirdam go-
wis, sirgus. No akas uhdeni nes us mahjam. Akai apkahrt grodi,
ap grodeem tihra grantē. Aku aisseds ar wahku. Pee akas şwih-
ris. Muhsu aku israka ... Behrneem no akas jāsargās, ka ne-
eekriht. Reis pamahte isdsina pameitu pee akas wehrpt. Wehrpjot
tai pirkstiņi tika asiņaini; ar aşinim noşmehrejàs dsija. Bail no
pamahtes. Paņehma spoli, gribēja dsiju nomasgat. Ģahka masgat.
Spole eekrita aka. Noleezàs un pati eekrita aka . - ." Tad leeku
behrnam sihmejumâ parahdit aku. Asmeklejam zitus wahrdus, kas
sahkas ar a skaņu, kàvadāta, ahbols, ahbele, azs, ala. Tad rahdu,
ka schisskaņas sihme jeb burts isşkatas, kà plaschi atplehsta mute: a.
Tad aburtu isgreescham nogreeschņa schķehlites,islipinamusdehlischa no
mahleem, meklējam zitos abezes gabalos, zitâs grāmatāsun laikrakstos.
Tàpat kà ar a burtu eepasihstinu behrnu ar c, i, o, v, au,
ai, cc un vi patskaņam. Ar pirmeem gabaleem nesteidsos: behr-
nam gŗuht sajehgt, kas skaņa un kas burts.
3. Kad patskaņu burtus behrns labi eegaumejis, tad sahku
eepasihstinat arlihdsskaņu burteem. Pirmais lihdsskaņu burts muhsu
abezê p. Parahdu behrnam sihmejumu pupa, leeku nosaukt un pehz
tam usrahdit wahrdâ pupa wiņam jau pasihstamos burtus v, a.
Tad palihdsu behrnam atrast, ka minètâ wahrdâ pirmà skaņa p.
Lihdsşkaņas isrunaju weenas paschas, bes patskaņam, ne tà, kà
parasts. Neisrunaju p kà pe, m kà cm, n kà en un t. t.
Tad palihdsu behrnam p weenot ar v. Tà saliktās skaņas
şahkumâ isrunajam gari: p—u, tad arween ihsak un ihsak, kamehr
pehdigi abasskaņas şapluhst weenâ balşeenâ (silbê). Tāpat eemahzu
otru balseenu pa un tad weenojam weşelâ wahrdâ: pupa. Tad,
nesteidsotees, eemahzu lasit wahrdus papa, pape, upe, peepe.
4. Katrs lihdsskaņas burts jaeepasihstina atşewişchķi, bet lasit
radinu behrnu tuhliņ nopaschasahkuma newis katru burtu atşewişchķi
4
noşauzot, bet diwus, trihs waj wairakus burtus kopâ şaleekot, —Zwe-
şelôs balseenôs.
5) 31., 32., 33. un 34. gabala şewişchķu wehribu peegreeschu
ihşàm un gaŗàm patskaņam. Laşit mahzot h wahrda widâ naw
nosauzams (isņemot wahrdus 42. gabala), tikaipatskaņa, Pehz kuŗas
stahw h,isrunajama gaŗi. Garuma sihmes h weetâleeto arigaŗinataju.
6) 35. gabalumahzot greeschubehrnawehribu pirmkahrtusto, ka
tos wahrdos, kuŗi atbild us jautajumeem kur un kad, us pehdejàs
patşkaņas leek jumtiņu Q un otrkahrt, kà tahdi wahrdi isrunajami.
7) Radinu behrnu domāt. Lai to panahktu, tad gandrihs
katram gabalam peelikta weena waj wairakas mihklas, ar atminēju-
meem pehzgalâ. Mihklu neminu pats, bet uswedinu us atminējumu.
Peemehram: 47. gabala mihklu atminot prasu: „Kuram saknajam
laksts isşkatas kà mati jeb bahrda? kahpostam? greeschņam? bur-
kanam?" Behrnam buhs jaapdomà, kahdi laksti katram saknajam,
un pehz tam pats atminējums buhs atweeglinats.
8) Kahdas dseesmiņas mahzu no galwas skaitit un, — wehl
labāk, — dseedat. Dseesmiņas mahzu laşit un skaitit pehz peeturas
sihmem, bet ne perşchiņam, kà agrāk mahzija.
9) 55. gabala skaitli naw eemahzami weenâ deenâ, us reises,
bet pa daļām. Papreeksch eemahzu skaitit lihds sun pasiht pirmos
peezus zihparus; tadsaskaitit: 1+1; I+2; 2+l; 2+2; 2+3; 3+2;
4+l; I+4; tad atņemt: 1-1; 2—l; 3-1; 4-1; 2-2; 3—2;
4-2; 5-2; 3-3; 4-3; 5-3; 4-4; 5-4.
Tāpat eemahzuskaitļus no 5lihds 10,nesteidsotees un neusbudina-
jotees, ja behrns ko ahtri neapķer. Tad mahzamees reisinatun dalit.
Skaitit mahzu ne no galwas, bet saskaitām waj atņemam,
reistnam un dalām leetiņas, kà: pupas, sirņus, ahboļus, kartupus,
koziņus, akmentiņus.
10) Sahkot laşit mahzit, radinu rihkotees arfihmuliun papiru
(nedodu tahpeles un gripeles). Pirmā laikā radinu sihmet, lai roka
tiktu weizigaka un azis usmanigakas. Sihmejam strihpiņas, riņķischus,
kahşişchus, weenkahrşchas leetiņas.
Rakstit mahzit eesahku tad, kad jau behrns paweegli lasa we-
seleem balseeneem, apmehram tad, kad islaşits ap 30 gabalu; bet
dascheem behrneem, kam weiziga roka un kam patthk rakstit, sahku
ar rakstischanu.
Rakstu darbi eedaliti gabalôs, weenada isskata burti weenâ
nodaļā. Eeşahkumâ katru deenu eemahzaMees rakstit weenu burtu,
wehlak pa weenam wahrdam un pehdigi pa weenam teikumam.
1.
lî
9.
E
c
3.
»
I î
6
tz.
O
o
5.
v
v
6.
An
an
7
7.
Ai ai
8.
Cc
cc
8
9.
Ei ci
10.
m iii
