Table Of ContentLatvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes
attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības
tendences un iespējas
Analītisks ziņojums
Pētījuma pasūtītājs:
Izglītības un zinātnes ministrija
Pētījuma veicējs:
Dr. Mārtiņš Kaprāns
Dr. Ivars Austers
2017
1
Saturs
Ziņojumā lietotie saīsinājumi ........................................................................................................................ 3
Kopsavilkums ................................................................................................................................................ 4
Ievads ............................................................................................................................................................ 6
Ziņojuma metodoloģija ................................................................................................................................. 7
Zinātnes vieta Latvijas stratēģiskās attīstības ietvarā ................................................................................... 8
Situācijas raksturojums ............................................................................................................................... 14
IKT, kiberdrošība un viedie materiāli ...................................................................................................... 15
Energoneatkarība un energoefektivitāte ................................................................................................ 16
Demogrāfija un sabiedrības veselība ...................................................................................................... 18
Sociālā aizsardzība, vienlīdzība un drošība ............................................................................................. 19
Izglītības kvalitāte.................................................................................................................................... 20
Latvijas identitātes vērtības: latviešu valoda, Latvijas vēsture un kultūras mantojums ......................... 21
Latvijas zinātnes vērtējums: sabiedrības priekšstati ............................................................................... 23
Secinājumi ................................................................................................................................................... 28
Avotu saraksts ............................................................................................................................................. 31
1.pielikums .................................................................................................................................................. 34
2. pielikums ................................................................................................................................................. 45
3.pielikums .................................................................................................................................................. 48
4. pielikums ................................................................................................................................................. 49
2
Ziņojumā lietotie saīsinājumi
DNB Latvijā reģistrēta banka AS "DNB banka"
EK Eiropas Komisija
ES Eiropas Savienība
IKP Iekšzemes kopprodukts
IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
IT Informācijas tehnoloģijas
NAP Nacionālais attīstības plāns
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb ESAO
P&A Pētniecība un attīstība
Science, technology, engineering and mathematics/Zinātne,
STEM tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika
ZTAI Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes
3
Kopsavilkums
Šī ziņojuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātņu nozaru specializācijas potenciālu, kā arī
aktualizēt Latvijas izaugsmes problēmas, kuru risināšanā zinātnieki var dot ieguldījumu.
Ziņojums balstās premisā, ka attīstīta valsts ir inovatīva valsts. Taču inovāciju resursi, īpaši
finansiālie, vienmēr ir ierobežotā apjomā, tādēļ tos nepieciešams strukturēt, lai kopīgā labuma
vārdā varētu līdzsvarot zinātnes ekosistēmas dalībnieku – sabiedrības, zinātnieku, uzņēmēju,
politikas īstenotāju – savstarpēji papildinošās intereses un dienaskārtības.
Ziņojuma pamatā ir sekojoši datu avoti: (1) Eiropas Savienības un Latvijas stratēģiskās
attīstības dokumenti un nozaru politikas regulējošie attīstības dokumenti, (2) Latvija iedzīvotāju
aptaujas – gan 2014. gadā veiktā DNB Latvijas barometra reprezentatīvā iedzīvotāju aptauja,
gan ziņojuma vajadzībām veiktā aptauja, (3) fokusgrupu diskusijas ar Latvijas zinātņietilpīgo
uzņēmumu, radošo industriju un jaunuzņēmumu, kā arī zinātņietilpīgo industriju profesionālo
asociāciju pārstāvjiem, (4) Latvijas zinātnisko institūciju aptauja par vidēja termiņa pētniecības
programmām, prioritātēm un gatavību sadarboties ar publisko un/vai privāto sektoru, (5) daļēji
strukturētas intervijas ar zinātniekiem.
Ziņojumā tiek ieskicēta Latvijas zinātnes vieta Eiropas un nacionālā līmeņa attīstības
prioritāšu kontekstā. Šīm prioritātēm ir gan kopīgi, gan atšķirīgi motīvi Latvijas ekonomiskā,
sociālā un kultūras kapitāla izaugsmē. Ziņojumā tiek izceltas vairākas stratēģiski nozīmīgas
jomas, kurās vidējā termiņā nepieciešams nodrošināt vai pastiprināt pētniecības un inovāciju
atbalstu:
IKT, kiberdrošība un viedie materiāli
IKT attīstība ir attiecināma ne tikai uz jaunu informācijas tehnoloģiju un komercproduktu
radīšanu, bet arī uz kiberdrošību. IKT šķautne parādās gan inženierzinātņu, gan dabaszinātņu,
gan medicīnas un veselības aprūpes, gan sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības prioritātēs.
Energoneatkarība un energoefektivitāte
Latvijas enerģētikas politika ir orientēta uz primāro energoresursu diversifikāciju un
atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu, energoefektivitātes paaugstināšanu,
efektīva enerģijas tirgus un enerģijas infrastruktūras attīstīšanu, kā arī uz starptautiskās un
reģionālās sadarbības stiprināšanu enerģētikas jomā. Šo rīcības virzienu ietvaros svarīga loma ir
starpdisciplināriem pētījumiem, kuros iesaistītās gan STEM, gan sociālo zinātņu pārstāvji.
Demogrāfija un sabiedrības veselība
Viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai ir
nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija – gan negatīvs dabiskais pieaugums, gan arī negatīvs
4
migrācijas saldo. Tas kopā rada vajadzību pēc mākslīgā intelekta pētījumiem, darbavietu
automatizēšanas un sociālajām inovācijām valsts pārvaldē. Sabiedrības veselība arī saasina
demogrāfijas problēmas. Veselības rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm.
Veselības problēmas, tostarp veselības aprūpes kvalitāte, būtiski samazina tautas ataudzes
iespējas. Pētniecībai un inovācijām veselības jomā ir jāveicina pacientu diagnostika, ārstēšanas
pieejamība un efektivitātes paaugstināšana.
Sociālā aizsardzība, vienlīdzība un drošība
Sociālās aizsardzības jomā Latvijas politikas īstenotājiem ir nepieciešams padziļināt
zināšanas par sociālajiem slazdiem – nabadzību, bezdarbu, atkarībām u. c. Tāpat nepieciešams
plašāk pētīt cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem – viņu konkurētspēju darba tirgū, darba
devēju attieksmēm, situāciju ģimenēs un sabiedrības attieksmi. Politikas īstenotājus interesē arī
pētījumi par rīcībpolitikām, kas orientētas uz specifiskiem un nereti marginalizētiem sabiedrības
segmentiem: nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, noziedzniekiem, bijušajiem ieslodzītajiem,
vardarbīgo un dzimumnoziedznieku ģimenes locekļiem, jauniešu likumpārkāpēju vecākiem.
Izglītības kvalitātes pētījumi
Izglītības politikas veidotājiem ir nepieciešams pētnieku atbalsts regulārā izglītības
kvalitātes monitoringa veikšanā, t.sk. monitoringa instrumentu izstrādē, rezultātu analīzē un
ieteikumu izstrādē, zinātniski pamatotu mācību vides kvalitātes vērtēšanas instrumentu un
indikatoru izstrādē. Īpaši atbalstāmi izglītības pētījumi, kas fokusējas uz inovācijām mācību
metodikas uzlabošanā. Tāpat izglītības pētījumi var dot ieguldījumu specifiskāku izglītības
politikas jautājumu risināšanā, piemēram, pirmsskolēnu un skolēnu emocionālā attīstība, e-
studiju tehnoloģiju, metožu un sistēmu izstrāde, kritiskās domāšanas sekmēšana.
Latvijas identitātes vērtību pētījumi: latviešu valoda, Latvijas vēsture un kultūras mantojums
Nākotnē reģioni un valstis, kas nostiprinās un attīstīs savu savdabīgo identitāti, iegūs
svarīgu salīdzinošo priekšrocību globālajā sacensībā. Šādā kontekstā Latvijai ir svarīgi saglabāt
un attīstīt savu identitāti, valodu, nacionālās kultūras vērtības un tās kultūras telpai raksturīgo
dzīvesveidu, lai, radoši izmantojot citu kultūru auglīgo ietekmi un, veicinot atvērtību, stiprinātu
valsts konkurētspējas potenciālu. Spēcīga un iekļaujoša nacionālā identitāte veicina Latvija
sabiedrības drošumspēju un var iedvesmot cilvēkus radošumam, sadarbībai un pašiniciatīvām.
5
Ievads
Šī ziņojuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātņu nozaru specializācijas potenciālu, kā arī
aktualizēt Latvijas izaugsmes problēmas, kuru risināšanā zinātnieki var dot ieguldījumu.
Ziņojums balstās premisā, ka attīstīta valsts ir inovatīva valsts. Inovāciju resursi, īpaši finansiālie,
vienmēr ir ierobežotā apjomā, tādēļ tos nepieciešams strukturēt un izmantot maksimāli efektīvi.
Vienlaikus līdzās adekvātam investīciju apjomam nacionālās zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju
rīcībpolitikas panākumi, kā rāda daudzu valstu pieredze, ir arī atkarīgi no precīzas nākotnes
izaicinājumu un iespēju apzināšanas.1
Zinātnes ekosistēmu veido dažādu līmeņu attiecības starp četrām analītiski nošķirtām
ieinteresētajām pusēm: sabiedrība, zinātnieki, uzņēmēji un politikas īstenotāji. Katrai no pusēm
nereti ir citādāki priekšstati par inovāciju misiju un uzdevumiem, tādēļ par galveno izaicinājumu
kļūst dažādo interešu un dienaskārtību līdzsvarošana kopīgā labuma vārdā. Tas arī nozīmē
saskaņot atšķirīgos skatījumus uz pētniecības prioritātēm, nodrošinot, ka nacionāli iesakņotā,
bet starptautiski konkurētspējīgā zinātne kalpo gan sev, gan sabiedrībai, gan uzņēmumu
attīstībai. Šāda kompleksa pieeja palīdz aptvert zinātniskās pētniecības un inovāciju sistēmas
daudzveidīgos motīvus un no tiem izrietošās vērtības: ekonomiskās vērtības (peļņa, darbs,
pārticība), sociālās vērtības (labklājība, sociālā kohēzija, miers un drošība) un ekoloģiskās
vērtības (ilgtspējība, bioloģiskā daudzveidība, dabas saglabāšana) un zinātniskās vērtības
(izpratne un skaidrojumi, zināšanas kā rīcībspēja).2
Ziņojuma struktūru veido četras nodaļas. Pirmajā nodaļā ir aprakstīti ziņojumā izmantotie
informācijas avoti un datu ieguves metodes. Otrajā daļā tiek analizēta Latvijas zinātnes sasaiste
ar stratēģiskās attīstības un citu līmeņu politika plānošanas dokumentiem. Trešajā nodaļā ir
raksturots Latvijas zinātnes ekosistēmas pašreizējais stāvoklis, zinātnes loma inovācijas procesā,
kā arī būtiskākās problēmas Latvijas izaugsmes kontekstā. Ceturtajā nodaļā ir apkopoti galvenie
secinājumi un rekomendācijas politikas veidotājiem.
1 Gokhberg, L., D. Meissner, A. Sokolov (Eds) (2016) Deploying Foresight for Policy and Strategy Makers: Creating
Opportunities Through Public Policies and Corporate Strategies in Science, Technology and Innovation. Berlin:
Springer.
2 Molenaar, H. (2017) “A Plurality of Voices The Dutch National Research Agenda in Dispute.” In de Graaf, B., A.
Rinnooy Kan, H. Molenaar (Eds.) The Dutch National Research Agenda in Perspective: A Reflection on Research and
Science Policy in Practice. Amsterdam: Amsterdam University Press, p. 35.
6
Ziņojuma metodoloģija
Ziņojuma galvenais uzdevums ir noskaidrot Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un
zinātnes attīstībai aktuālos jautājumus, to nākotnes attīstības tendences un iespējas, un
sagatavot priekšlikumus prioritārajiem virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu
finansēšanai 2018.–2021. Lai paveiktu šo uzdevumu, ziņojumā ir izmantoti daudzveidīgi
sekundārie informācijas avoti un oriģinālu datu ieguves metodes. Ziņojuma metodoloģija aptver
vairākus zinātnes rīcībpolitikas līmeņus, kuros veidojas atšķirīgas, bet ne savstarpēji izslēdzošas
perspektīvas:
1. Sabiedrības priekšstati. Šajā līmenī tika apzināti Latvijas sabiedrības priekšstati par
Latvijas zinātni, tās sasniegumiem un nākotnes uzdevumiem. Ziņojumā kā sekundāro
datu avots ir izmantota SKDS 2014. gada septembrī veiktā Latvijas iedzīvotāju
aptauja.3 Papildus ziņojuma sagatavošanas laikā ir izzināti Latvijas sabiedrības sociāli
aktīvākā segmenta priekšstati par to, kas un kā būtu jāatbalsta Latvijas zinātnē. Šī
informācija ir iegūta ar tiešsaistes aptaujas palīdzību. Tiešsaistes aptaujas dati nav
interpretējami kā nacionāli reprezentatīvas aptaujas rezultāti, taču abu aptauju dati ir
netieši salīdzināmi, jo gan SKDS, gan tiešsaistes aptauja palīdz atsegt noteiktos Latvijas
sabiedrības segmentos dominējošus sociālos priekšstatus un attieksmes, kuru analīze
bagātina izpratni par ziņojuma kontekstu.
2. Zinātnieki. Lai izzinātu konkrētas zinātņu nozares (pēc OECD klasifikācijas) specifisko
situāciju, ziņojuma ietvaros tika veiktas daļēji strukturētas intervijas ar astoņiem šo
nozaru pārstāvjiem, kuru viedokļi par savu nozari vai Latvijas zinātni kopumā ir
iepriekš parādījušies publiskajā telpā. Intervēto zinātnieku saraksts ir pieejams
ziņojuma pielikumā.
3. Zinātniskās institūcijas. Līdzās zinātnieku individuālajam vērtējumam, ziņojuma
ietvaros ar aptaujas starpniecību tika apkopota informācija par Latvijas zinātnisko
institūciju vidēja termiņa pētniecības programmām, prioritātēm un gatavību
sadarboties ar publisko un/vai privāto sektoru laika periodā no 2018. līdz 2021.
gadam. Tāpat aptauja palīdzēja noskaidrot zinātnisko institūciju priekšstatus par savu
lomu Latvijas attīstības stratēģisko mērķu kontekstā (Latvijas 2030, NAP). Aptaujā tika
kombinētas interneta aptaujas un telefonaptaujas tehnikas. Uzaicinājums piedalīties
tiešsaistes aptaujā tika nosūtīts visām institūcijām, tajā skaitā institūciju vadītājiem,
kas parādās Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā. Šajā informācijas ieguves līmenī kā
kontekstuāls informācijas avots tika izmantotas arī Latvijas augstskolu un zinātnisko
institūtu attīstības stratēģijas.4
3 Šo aptaujas datu analīzi sk. DNB Latvijas barometra, Nr. 73, 2014. gada oktobris. Pieejams:
https://www.dnb.lv/sites/default/files/docs/preses_relizes/dnb-latvijas-barometrs-petijums-nr73.pdf
4 Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu attīstības stratēģijas. Pieejams:
http://www.izm.gov.lv/lv/zinatne/latvijas-augstskolu-un-zinatnisko-institutu-petniecibas-strategijas
7
4. Zinātņietilpīgā industrija. Lai iegūtu informāciju par nozarēm, kas investē vai ir gatavas
investēt Latvijas zinātnē un nodarboties ar zināšanu pārnesi, ziņojuma ietvaros tika
organizētas trīs fokusgrupu diskusijas, kurās piedalījās atsevišķu Latvijas zinātņietilpīgo
uzņēmumu pārstāvji, radošo industriju un jaunuzņēmumu pārstāvji, kā arī
zinātņietilpīgo industriju profesionālo asociāciju pārstāvji. Katrā fokusgrupas diskusijā,
kas ilga 2,5–3 stundas, piedalījās no 6 līdz 10 ekspertiem.
5. Stratēģiskās nostādnes. Primāro datu ieguves metožu dizainā un ziņojuma
konceptuālajā ietvarā svarīgu ceļrāža funkciju deva Eiropas Savienības un Latvijas
stratēģiskās attīstības dokumenti un nozaru politiku regulējošie dokumenti. Ņemot
vērā, ka šie dažādā līmeņa dokumenti definē vispārējus politikas principus, t. sk.
attiecībā uz zinātnes jomu, to analīzei ir izšķiroša loma, aktualizējot Latvijas zinātnes
prioritāros virzienus.
Primāro datu ieguves metožu dizains un īstenošanas plāns ir pieejams ziņojuma
pielikumā.
Zinātnes vieta Latvijas stratēģiskās attīstības ietvarā
Valsts ilgtermiņa prioritātes un mērķi ir definēti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā
līdz 2030. gadam (turpmāk tekstā – „Latvija 2030”), kuras mērķis ir panākt, ka 2030. gadā
Latvija ir plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts, kuras stiprums sakņojas mantotajās,
iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu
valodu zināšanās. Tas vieno sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai
ekonomikā, zinātnē un kultūrā. Stratēģijā ir izvirzītas vairākas savstarpēji saistītas prioritārās
jomas: kultūras telpa, cilvēkkapitāls, izglītība, ekonomika, daba, telpiskā attīstība, pārvaldība un
sabiedrības līdzdalība. Katru no jomām var uzlūkot kā svarīgu elementu inovāciju ķēdē, taču arī
katrā atsevišķajā jomā ir identificējami attīstības šķēršļi, kuru mazināšanai nepieciešamas
inovācijas.
Zinātnes loma „Latvija 2030” mērķa sasniegšanā visplašāk ir ieskicēta inovatīvas un
ekoefektīvas ekonomikas kontekstā. Īpaši tiek uzsvērta pētniecības orientācija uz tirgus
pieprasījumu, pētniecības un attīstības (P&A) internacionalizāciju, zināšanu pārnesi un
uzņēmumu iesaisti zinātnes un pētniecības pārvaldībā, „lai kopīgi definētu pētniecības
prioritātes, kā arī laikus apzinātu nākotnes tehnoloģiju attīstības tendences”.5 Tāpat šī stratēģija
paredz, ka pētnieciskām institūcijām ir jāpārorientējas uz P&A pakalpojumu sniegšanu
uzņēmumiem, valsts un pašvaldību institūcijām un ārvalstu uzņēmumiem. Vienlaikus „Latvija
2030” zinātnes politikas veidotājus orientē uz strukturālu problēmu risināšanu: depopulācija,
5 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. 38. lpp. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323
8
novecošana, veselības aprūpes kvalitāte, sociālā nevienlīdzība, enerģētiskā atkarība, lauku un
pilsētas teritoriju nelīdzsvarotā attīstība, zemais sociālais kapitāls u. c. Citiem vārdiem, stratēģijā
tiek prezumēts, ka inovāciju trūkums šo problēmu risināšanā var ilgtermiņā negatīvi ietekmēt
valsts izaugsmi.
Valsts attīstības plānošanas hierarhijā vidēja termiņa prioritātes ir nostiprinātas
Nacionālās attīstības plānā no 2014. līdz 2020. gadam. Plānā izvirzītas trīs prioritātes – tautas
saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas –, kuru galvenais
mērķis ir sekmēt Latvijas ekonomisko izrāvienu. NAP Latvijas zinātnes lomu arī visprecīzāk
definē tautsaimniecības izaugsmes kontekstā, kurā attīstīta pētniecība un inovācijas ir izceltas
kā viens no četriem pamatvirzieniem, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi ar pieaugošu
valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Starp veicamajiem uzdevumiem ceļā uz attīstītu
pētniecību ir uzsvērta fundamentālu un lietišķu pētījumu īstenošana, īpaši prioritārajos zinātnes
virzienos (t.sk. inovatīvie materiāli un tehnoloģijas, vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana,
„Letonika” un nacionālā identitāte, enerģija un vide, kā arī sabiedrības veselība). Par zinātnes
prioritātēm netieši liecina arī citi šī pamatvirziena uzdevumi. Piemēram, NAP izvirza specifisku
uzdevumu vidējā termiņā attīstīt valodas tehnoloģijas vai izveidot sadarbības platformas starp
Baltijas valstu augstākās izglītības, zinātnes un privātajiem sektoriem šādās jomās: (a)
biofarmācija un organiskā ķīmija, (b) nanostrukturētie materiāli un augstas enerģijas starojums,
(c) viedās tehnoloģijas un inženierija. Kopumā NAP ir pausta apņemšanās atbalstīt zināšanu
komercializēšanu un inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto
vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā.6 Plānā ir arī paredzēts sistemātisks finansiālā
ieguldījuma pieaugums pētniecībā un attīstībā, 2020. gadā sasniedzot 1,5% no IKP.
Līdzās tehnoloģiskām inovācijām NAP ir akcentēta arī komercializējamu radošo industriju
attīstība, kas veicinātu augstražīgu un eksportspējīgu ražošanu un starptautiski konkurētspējīgu
pakalpojumu radīšanu. Tāpat NAP piešķir stratēģisku nozīmi Latvijas kultūrai, norādot, ka
„Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda
un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā
veido globālu tīklu. Latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats,
tāpēc sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes [..]
vērtībām ilgtermiņā”.7
Latvijas zinātnes politika vidējā termiņā vistiešāk un visdetalizētāk ir formulēta Zinātnes,
tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam, kurās ir identificētas
šo jomu sistēmiskās finansējuma, pārvaldības, cilvēkresursu un zemās konkurētspējas
problēmas, kā arī ir piedāvāti šo problēmu risinājumi.8 Pamatnostādnēs ir iekļautas Latvijas
6 Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam. 18. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4247
7 Turpat. 30. lp.
8 Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40306267
9
viedās specializācijas jomas, kas sasaistītas ar konkrētiem tautsaimniecības izaugsmes
virzieniem un prioritātēm. Šīs specializācijas jomas pastāv paralēli Ministru kabineta
apstiprinātajiem prioritārajiem virzieniem Latvijas zinātnē un valsts pētījumu programmām.
Laika periodam no 2014. līdz 2017. gada MK ir apstiprinājis sešus prioritāros virzienus: (1) vide,
klimats un enerģija, (2) inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas, (3) sabiedrības
veselība, (4) vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, (5) valsts un sabiedrības
ilgtspējīga attīstība, (6) letonika.9
Latvijas zinātnes lomu ierāmē ne tikai nacionālie ilgtermiņa vai vidējā termiņa attīstības
politikas dokumenti, bet arī Eiropas Savienības stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai
izaugsmei „Eiropa 2020” (turpmāk tekstā – „Eiropa 2020”). Šī stratēģija definē trīs savstarpēji
saistītas ES izaugsmes prioritātes: (1) gudra izaugsme – uz zināšanām un inovāciju balstītas
ekonomikas attīstība, (2) ilgtspējīga izaugsme – resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un
konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana, (3) sociāli integrējoša izaugsme – tādas
ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina ekonomisko,
sociālo un teritoriālo kohēziju. Tādējādi „Eiropa 2020” ietvaros ar izaugsmi tiek saprasta ne tikai
inovācijās un zināšanās, bet arī sociālajā atbildībā balstīta attīstība. Par vienu no šīs stratēģijas
centrālajām iniciatīvām ir pasludināta „inovāciju savienības” stiprināšana, ar to saprotot P&A un
inovācijas politikas pārorientēšanu uz ES iedzīvotājiem aktuālām problēmām, piemēram,
klimata pārmaiņām, enerģijas un resursu efektivitāti, veselību un demogrāfiskām pārmaiņām.10
Inovāciju savienības ideja sakņojas visaptverošā izpratnē par inovācijām. Proti, ar tām tiek
saprastas gan uz pētniecību vērstas inovācijas, gan inovācijas attiecībā uz uzņēmējdarbības
modeļiem, dizainu, zīmolradi un pakalpojumiem, kas rada pievienoto vērtību.11 EK arī apņemas
atbalstīt inovāciju partnerības starp dalībvalstīm jeb resursu un kompetenču apvienošanu tādās
sabiedrībai svarīgās jomās kā energoapgādes drošība, transports, klimata pārmaiņas un resursu
efektīva izmantošana, veselība un novecošana, videi draudzīgas ražošanas metodes un zemes
apsaimniekošana.12 Rīcībpolitikas un finansējums fokusēšana uz būtiskāko sociālo problēmu
risināšanu ir arī atzīta par vienu no kritērijiem, lai novērtētu, vai dalībvalsts pētniecības un
inovāciju sistēma darbojas labi. Jāuzsver, ka inovāciju savienības kontekstā ir īpaši izcelti
atbalsta pasākumi sociālajām inovācijām, kas paredz „izmantot labdarības iestādes, asociācijas
9 Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2014.–2017. gadā. Ministru kabineta rīkojums Nr. 551. Pieejams:
https://likumi.lv/doc.php?id=262091
10 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei „Eiropa 2020”. 13. lpp. Pieejams:
http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf
11 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu
Komitejai. Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”. 8. lpp. Pieejams: http://eur-
lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52010DC0546&from=LV
12 Komisija norāda, ka šādām dalībvalstu partnerībām jābūt orientētām uz rezultātiem un nav jābūt visaptverošām
tvēruma ziņā. Sociālās problēmas jāsadala mazākos darba uzdevumos, par kuriem dažādām ieinteresēto personu
grupām ar vienojošām interesēm jānosaka, kā katra no tām to īstenos, noskaidrojot darāmo, veicējus un termiņus.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam... 24. lp.
10
Description:Zinātnes vieta Latvijas stratēģiskās attīstības ietvarā . ://www.dnb.lv/sites/default/files/docs/preses_relizes/dnb-latvijas-barometrs-petijums-nr73.pdf.
