Jaunās psihoaktīvās vielas Latvijā: situācijas analīze 2007.-2014 ZIŅOJUMS

43 Pages·2015·2.64 MB·Latvian

by  Linda Sile

Jaunās psihoaktīvās vielas
Latvijā: situācijas analīze
2007.-2014

ZIŅOJUMS

Rīga 2015
Redaktori:
Inga Šmate, Slimību profilakses un kontroles centra direktore
Jana Lepiksone, Slimību profilakses un kontroles centra Pētniecības un veselības statistikas
departamenta direktore

Informāciju sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes
nodaļas speciālisti:
Linda Sīle, vecākā sabiedrības veselības analītiķe,
Aija Pelne, nodaļas vadītāja

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz „Slimību profilakses un kontroles centrs”
obligāta.

© Slimību profilakses un kontroles centrs
Direktore I. Šmate
Duntes iela 22, Rīga, LV- 1005
Tālrunis 67501590
Fakss 67501591
E-pasts: [email protected]
Satura rādītājs

Ievads 5.lpp.
1. Narkotiku tirgus un JPV pieejamība Latvijā 7.lpp.
1.1. “Tradicionālo” narkotisko vielu lietošana 7.lpp.
Latvijā
1.2. “Tradicionālo” narkotisko vielu tirgus 9.lpp.
Latvijā
1.3. Identificētās JPV Latvijā 2007.-2014 11.lpp.
1.4. JPV tirdzniecības vietu raksturojums 15.lpp.
1.5. JPV un “tradicionālo” narkotisko vielu 15.lpp.
cenas
2. JPV lietošana Latvijā 17.lpp.
2.1. JPV lietošana dažādās populācijās: pētījumu 17.lpp.
dati
2.2. JPV lietošana augsta riska narkotiku 19.lpp.
lietotāju vidū Latvijā: pētījumu dati
2.3. JPV lietošana Latvijā: reģistru dati, 21.lpp.
neatliekamās medicīniskās palīdzības dati
3.JPV riska novērtējums 23.lpp.
4. Latvijas normatīvie akti JPV jomā 26.lpp.
4.1. JPV kontrole Latvijā. Vēsture - mūsdienas 26.lpp.
4.2. JPV riska novērtējuma nozīme vielu 32.lpp.
kontroles definēšanā
4.3. JPV likumiskais statuss – sodu politika 33.lpp.
5. Kaitējuma mazināšana, profilakse un 35.lpp.
ārstniecība JPV jomā Latvijā
5.1. Kaitējuma mazināšana 35.lpp.
5.2.Profilakse 35.lpp.
5.3.Ārstniecība 36.lpp.
Bibliogrāfija 38.lpp.
Pielikums 1 42.lpp.

3
Saīsinājumi

APANS - Nacionālā veselības dienesta ambulatoro pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēma
DP – detoksikācijas pakalpojumi
EMCDDA – Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs
ESPAD – Eiropas skolu aptauja par alkoholu un citām narkotikām
HPP – HIV profilakses punkts
IeM – Iekšlietu ministrija
JPV – jaunās psihoaktīvās vielas
KL – Krimināllikums
LAPK – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
NMPD – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
PREDA – ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs
VM – Veselības ministrija

Tekstā, t.s.pielikumā minēto vielu ķīmiskie nosaukumi (angļu valodā)

BZP – 1-benzylpiperazine
DBZP – 1,4-Dibenzylpiperazine
mCPP – 1-(3-Chlorophenyl)piperazine
pCPP – 1-(4-Chlorophenyl)piperazine
MBZP – 1-methyl-4-(phenylmethyl)-piperazine
pMeOPP – 1-(4-Methoxyphenyl) piperazine
TFMPP – 1-(3-Trifluoromethylphenyl) piperazine

2C-B – 2-(4-bromo-2,5-dimethoxyphenyl)ethanamine
PMEA - N-ethyl-1-(4-methoxyphenyl)propan-2-amine
2C-T-2 – 2-[4-(Ethylthio)-2,5-dimethoxyphenyl]ethanamine
25B-NBOMe – 2-(4-bromo-2,5-dimethoxyphenyl)-N-[(2 methoxyphenyl)methyl]ethanamine
25H-NBOMe – 2-(2,5-dimethoxyphenyl)-N-(2-methoxybenzyl)ethanamine
25I-NBOMe – 2-(4-iodo-2,5-dimethoxyphenyl)-N-[(2-methoxyphenyl)methyl]ethanamine
25C-NBOMe – 2-(4-chloro-2,5-dimethoxyphenyl)-N-[(2-methoxyphenyl)methyl]ethanamine
3-FMA - 1-(3-fluorophenyl)-N-methylpropan-2-amine

Mephedrone – 4-methylmethcathinone
Methcathinone – 2-(methylamino)-1-phenyl-1-propanone
Fluoromethcathinone (3-FMC) – 1-(3-fluorophenyl)-2-(methylamino)propan-1-one
Methylone – (RS)-1-(benzo[d][1,3]dioxol-5-yl)-N-methylpropan-2-amine
MDPV- 1-(3,4-Methylenedioxyphenol)-2-pyrrolidinyl-pentan-1-one
MDAI – 6,7-dihydro-5H-cyclopenta[f][1,3]benzodioxol-6-amine
4-MEC - 2-Ethylamino-1-(4-methylphenyl)-1-propanone
BMDP - 2-Benzylamino-1-(3,4-methylenedioxyphenyl)propan-1-one
3-MMC - 1-(3-methylphenyl)-2-(methylamino)propane-1-one
4-Ethylmethcathinone (4-EMC) – 1-(4-ethylphenyl)-2-(methylamino)propan-1-one
Buthilone - 1-(1,3-benzodioxol-5-yl)-2-(methylamino)butan-1-one
Pentedrone – 2-(methylamino)-1-phenyl-1-pentanone
Naphyrone – 1-(2-naphthalenyl)-2-(1-pyrrolidinyl)-1-pentanone
Ethcathinone – 2-(ethylamino)-1-phenyl-1-propanone
α –PVP – RS)-1-Phenyl-2-(1-pyrrolidinyl)-1-pentanone
4F-α-PVP – 1-(4-fluorophenyl)-2-(1-pyrrolidinyl)-1-pentanone
Pyrovalerone – 1-(4-methylphenyl)-2-(1-pyrrolidinyl)-1-pentanone
Brephedrone – (RS)-1-(4-bromophenyl)-2-methylaminopropan-1-one
Ethylone – RS)-1-(1,3-benzodioxol-5-yl)-2-(ethylamino)propan-1-one
3,4-DMMC - 1-(3,4-dimethylphenyl)-2-(methylamino)propan-1-one

JWH-018 – Naphthalen-1-yl-(1-pentylindol-3-yl)methanon
JWH-073 – 1-butyl-3-(1-naphthoyl)indol
JWH-081 – (1-pentyl-3-(4-methoxy-1-naphthoyl)indole)
JWH-210 - 1-pentyl-3-(4-ethyl-1-naphthoyl)indole
JWH-250 – 2-(2-methoxyphenyl)-1-(1-pentylindol-3-yl)ethanone
JWH-122 – 1-pentyl-3-(4-methyl-1-naphthoyl)indole
JWH-203 – 2-(2-chlorophenyl)-1-(1-pentylindol-3-yl)ethanone
JWH-019 – 1-hexyl-3-(1-naphthoyl)indole
JWH-368 – [5-(3-fluorophenyl)-1-pentyl-1H-pyrrol-3-yl]-1-naphthalenyl-methanone
JWH-307 – (5-(2-fluorophenyl)-1-pentylpyrrol-3-yl)-naphthalen-1-ylmethanone
JWH-018 adamantoylcarboxamide – N-(1-adamantyl)-1-pentyl-1H-indole-3-carboxamide
JWH-200 – 1-[2-(4-Morpholino)ethyl]-3-(1-naphthoyl)indole
JWH-122 fluoropetntylderivate – (1-(5-fluoropentyl)-3-(4-methyl-naphthoyl)indole)
4
JWH-015 – 1-propyl-2-methyl-3-(1-naphthoyl)indole
JWH-022 – Naphthalen-1-yl(2-(pent-4-enyl)-1H-indol-3-yl)methanone
AM-2201 – 1-[(5-fluoropentyl)-1H-indol-3-yl]-(naphthalen-1-yl)methanone
AM-694 – 1-[(5-fluoropentyl)-1H-indol-3-yl]-(2-iodophenyl)methanone
AM-2233 – 1-[(N-methylpiperidin-2-yl)methyl]-3-(2-iodobenzoyl)indole
AM-2201 indazole carboxamide analogue - N-1-naphtalenyl-1-(5-fluoropentyl)-1H-indazole-3-carboxamide
AM-6527 5-fluoropentyl derivate – 1-(5-fluoropentyl)-N-(napthalen-1-yl)-1H-indole-3-caboxamide
RCS-4 – (4-methoxyphenyl)(1-pentyl-1H-indol-3-yl)methanone
RCS-4(C4) - 4-Methoxyphenyl-(1-butyl-1H-indol-3-yl)methanone
RCS-4 2-methyl isomer - 2-(2-methoxyphenyl)-1-[1-(2-cyclohexylethyl)indol-3-yl]ethanone
UR-144 – (1-pentyl-1H-indol-3-yl)-(2, 2, 3, 3-tetramethyl-cyclopropyl)methanone
5FUR-144 – (1-( 5-fluoropentyl)-1H-indol-3-yl)(2,2,3,3-tetramethylcyclopropyl)methanone
AKB48F – N-(1-adamantyl)-1-(5-fluoropentyl)-1H-indazole-3 –carboxamide
AKB48 – 1-pentyl-N-tricyclo[3.3.1.13,7]dec-1-yl-1H-indazole-3-carboxamide
MAM-2201 – 1-(5-fluoropentyl)-3-(4-methyl-naphthoyl)indole
XLR-11 - (1-( 5-fluoropentyl)-1H-indol-3-yl)(2,2,3,3-tetramethylcyclopropyl)methanone
STS-135 - N-(1-adamantyl)-1-(5-fluoropentyl)-1H-indole-3-carboxamide
C8 hom.of CP47,497
5F-PB-22 - 8-quinolinyl ester-1-(5-fluoropentyl)-1H-indole-3-carboxylic acid
AB-001 – 1-Pentyl-3-(1-adamantoyl)indole
AB-FUBINACA – N-(1-amino-3-methyl-1-oxobutan-2-yl)-1-(4-fluorobenzyl)-1H-indazole-3-carboxamide
AB-FUBINACA 2-fluorobenzyl isomer – N-[(1S)-1-(aminocarbonyl)-2-methylpropyl]-1-[(2-fluorophenyl)methyl]-1H-indazole-3-carboxamide
PB-22 – Quinolin-8-yl-1-pentyl-1H-indole-3-carboxylate
5F-AB-PINACA – N-[(1S)-1-(aminocarbonyl)-2-methylpropyl]-1-(5-fluoro)pentyl-1H-indazole-3-carboxamide
AB-PINACA – N-(1-amino-3-methyl-1-oxobutan-2-yl)-1-pentyl-1H-indazole-3-carboxamide
5F-AMB – Methyl 2-({[1-(5-fluoropentyl)-1H-indazol-3-yl]carbonyl}amino)-3-methylbutanoate
BB-22 – Quinolin-8-yl 1-(cyclohexylmethyl)-1H-indole-3-carboxilate
EG-018 – naphthalen-1-yl(9-pentyl-9H-carbazol-3-yl)methanone
SDB-006 – (N-benzyl-1-pentyl-1H-indole-3-carboxamide)
THJ-2201 – [1-(5-Fluoropentyl)-1H-indazol-3-yl](1-naphthyl)methanone
FUB-144 – [1-[(4-fluorophenyl)methyl]indol-3-yl]-(2,2,3,3-tetramethylcyclopropyl)methanone
Apica – N-(1-adamantyl)-1-pentyl-1H-indole-3-carboxamide
THJ-018 - 1-naphthalenyl(1-pentyl-1H-indazol-3-yl)-methanone
FUB-PB-22 – Quinolin-8-yl-1-(4-fluorobensyl)-1H-indole-3-carboxylate
FUBIMINA - (1-(5-fluoropentyl)-1H-benzo[d]imidazol-2-yl)(naphthalen-1-yl)methanone
ADBICA – N-(1-amino-3,3-dimethyl-1-oxobutan-2-yl)-1-pentyl-1H-indole-3-carboxamide
5F-MN-18 – 1-(5-fluoropentyl)-N-1-naphthalenyl-1H-indazole-3-carboxamide
5F-NPB-22 – 1-(5-fluoropentyl)-8-quinolinyl ester-1H-indazole-3-carboxylic acid
ADB-CHMINACA - N-[1-(aminocarbonyl)-2,2-dimethylpropyl]-1-(cyclohexylmethyl)-1H-indazole-3-carboxamide
AB-CHMINACA – N-[(1S)-1-(aminocarbonyl)-2-methylpropyl]-1-(cyclohexylmethyl)-1H-indazole-3-carboxamide

5-IAI – 5-Iodo-2-aminoindane
6-APB – 6-(2-aminopropyl)benzofuran
6-APDB – 6-(2-aminopropyl)-2,3-dihydrobenzofuran
5-MeO-DALT – N-allyl-N-[2-(5-methoxy-1H-indol-3-yl)ethyl]prop-2-en-1-amine
GHB – 4-Hydroxybutanoic acid
GBL – Dihydrofuran-2(3H)-one
Salvia divinorum – salvinorin A and salvinorin B
Kratom – Mitragyna speciosa
Catha edulis – catha edulis
Carfentanyl – 4-((1-oxopropyl)phenylamino)-1-(2-phenethyl)-4-piperidinecarboxylic acid, methyl ester

5
Ievads

Latvijā jauno psihoaktīvo vielu (turpmāk tekstā JPV) izplatības sākums datējams ar 2007.gadu, kad
tirgū parādījās pirmās piperazīnu grupas vielas, mCPP, vēlāk arī pCPP un citas. 2009.gads bija
pēdējais, kura laikā reģistrēts salīdzinoši neliels JPV izņemšanu skaits. Kopš tā laika JPV izņemšanu
skaits un jauno JPV identifikācija aizvien pieauga, sasniedzot 1387 JPV izņemšanas gadījumus
2014.gadā. Šo gadījumu vidū prevalē tieši sintētiskie kanabinoīdi, kas ir izplatītākā Latvijā
identificētā JPV grupa. Stabilu otro vietu izņemšanas gadījumu skaita ziņā ieņem sintētiskie katinoni,
izņemot 2014.gadu, kad otrajā vietā ierindojās citas vielas. Tas skaidrojams ar lielo karfentanila
izņemašanas gadījumu skaita pieaugumu 2014. gadā.

Datus par JPV izplatību valstī vāc un apkopo Agrīnā brīdinājuma sistēma, ko uztur un administrē
Slimību profilakses un kontroles centra Reitox Nacionālais fokālais punkts. Sistēmas ietvaros,
informācijas apmaiņā par JPV piedalās aptuveni 60 dažādu institūciju speciālisti, tajā skaitā no
ārstniecības, tiesībaizsardzības, ķīmijas zinātnes, profilakses un kaitējuma mazināšanas jomām.

Jo intensīvāk likumdevēji centās ierobežot JPV izplatību, jo vairāk tās parādījās tirgū, ražotājiem
meklējot jaunus likuma varas vājos punktus. Viens no šiem vājajiem punktiem bija ilgais laiks, kas
nepieciešams, lai JPV pakļautu kontrolei. Šobrīd varam atzīt, ka JPV izplatība tiek kontrolēta,
pateicoties trim vienlaicīgi darbināmiem mehānismiem. Šie mehānismi ir: 1) vielu kontrole pēc
ģenēriskās sistēmas pamatprincipiem, 2) pagaidu aizliegums un 3) kriminālatbildība par neatļautām
darbībām ar pagaidu aizliegumā iekļautām JPV. Ceļš līdz visu mehānismu darbībai un redzamam
rezultātam, kad Latvijā tika aizvērtas visas JPV tirdzniecības vietas, bija grūts, ilgs un dažkārt
haotisks. Turklāt, nevaram būt pārliecināti, ka JPV problēma ir izskausta. Šādam apgalvojumam
dotajā brīdī nav pamata. Jāņem arī vērā, ka kopš jaunākām izmaiņām normatīvajos aktos, pagājis
pārāk mazs laika posms, kas ļautu adekvāti novērtēt situāciju. Papildus jāņem vērā interneta vides
ietekme un nozīme JPV izplatībā.

Latvijā pēdējos gados veikti vairāki pētījumi, kas ļauj noteikt JPV lietošanas apmērus dažādās
populācijās – iedzīvotāju vidū, skolēnu vidū, ieslodzīto personu vidū, izklaides vietu apmeklētāju
vidū. Viens no galvenajiem datu avotiem par JPV lietošanu augsta riska narkotiku lietotāju vidū ir
Latvijā veiktie kohortas pētījumi, kas tiek realizēti kopš 2006.gada. Tomēr, tā kā JPV problēma ir
salīdzinoši nesena, jautājumi par tām iekļauti tikai pēdējo gadu pētījuma posmos. 2014.gadā tika
veikts jau astotais pētījuma posms, kas atklāja, ka dzīves laikā JPV, konkrētāk Spice smēķējamos
maisījumus lietojuši 36% narkotiku lietotāju (n=194 respondenti), pēdējā gada laikā lietojuši 126
respondenti, bet pēdējā mēneša laikā 74 lietotāji, no kuriem turklāt 20 atzina, ka šīs vielas injicējuši
(Tapencieris, 2015).

Informāciju par JPV lietošanu iespējams iegūt arī no Slimību profilakses un kontroles centra PREDA
reģistriem (Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par narkoloģiskajiem pacientiem un
Traumu reģistra). Reģistri satur informāciju, ko snieguši gan Latvijas stacionāri, gan ambulatorās
iestādes, aizpildot specifiskas pacienta kartes. Latvijā diemžēl JPV bioloģiskajās vidēs praktiski
netiek identificētas atbilstoša laboratoriskā aprīkojuma trūkuma dēļ. Izņēmums ir Valsts SIA Rīgas
psihiatrijas un narkoloģijas centram piederošais aprīkojums, kas ļauj noteikt dažas JPV vielu grupas
(ne konkrētas JPV). Aparatūra ļauj noteikt četras sintētisko kanabinoīdu grupas, divas sintētisko
katinonu grupas un vēl atsevišķas vielas, piemēram, salvinorīnu.

Diemžēl profilakses un kaitējuma mazināšanas jomas JPV ietvaros ir tās, kas uzskatāmas par
vājākajām. Visbiežāk JPV profilakses aktivitātes ietvertas plašākās intervencēs ar virsmērķi,
piemēram, veicināt veselīgu dzīvesveidu. Netiek pietiekoši izmantoti labas prakses piemēri un
6
profilakses projektiem, ja arī tie tiek veikti ar narkotikām un atkarību saistītās jomās, reti tiek veikts
novērtējums, kas būtu viens no svarīgākajiem rezultatīvo rādītāju parametriem.

Ziņojuma tapšanā izmantoti dažādi Latvijā veikti pētījumi (iedzīvotāju vidū, kohortas pētījums,
ESPAD u.c.), publikācijas masu medijos un internetā, likumi un citi saistoši normatīvie akti, PREDA
reģistru dati, statistiskā informācija, Agrīnās brīdinājuma sistēmas par jaunajām psihoaktīvajām
vielām Latvijā informācija. Iespēju robežās informācija atspoguļota par periodu no 2009.līdz
2014.gadam ar atsevišķiem izņēmumiem, kad informācija pieejama par senākiem periodiem vai
pretēji - ja tā nav pieejama vispār par atsevišķiem gadiem.

Ziņojums sastāv no trīs tematatiskajiem pīlāriem jeb virzieni, kas ir:
A. Identifikācija,
B. Riska novērtējums,
C. Intervence.

Katrs no pīlāriem ietver virkni apakšjautājumu jeb apakštematu.

7
A. Identifikācija

1. Narkotiku tirgus un JPV pieejamība Latvijā

Viens no lielākajiem datu avotiem, kas sniedz informāciju par narkotisko vielu lietošanas apmēriem
Latvijā ir narkoloģiskās ārstniecības dati jeb statistiskā informācija, kas ik gadu tiek vākta un
apkopota gan lokāliem mērķiem, gan, pildot Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra
Reitox Nacionālā fokālā punkta funkcijas, kas paredz ar narkotikām un narkomāniju saistīto datu un
informācijas analīzi. Tāpat liela loma ir policijas sniegtajiem datiem, kas ļauj analizēt narkotisko vielu
tirgu un tā specifiku valstī.

Papildus datu avots, kas sniedz nenovērtējamu informāciju tieši par augsta riska narkotiku lietotājiem1
Latvijā ir kohortas pētījums. Pētījums tiek veikts regulāri kopš 2006.gada2, un 2014.gadā veikts jau
astotais pētījuma posms.

1.1.„Tradicionālo” narkotisko vielu lietošana Latvijā

Kā jau minēts iepriekš, statistiskā informācija par narkoloģiskajiem pacientiem ir viens no
svarīgākajiem datu avotiem, kas ļauj noteikt tā dēvēto „tradicionālo” (heroīns, kokaīns, amfetamīns,
metamfetamīns) narkotiku lietošanas izplatību valsts mērogā un zināmā mērā – šo vielu popularitātes
rādītājus. Slimību profilakses un kontroles centrs uztur un administrē Ar noteiktām slimībām
slimojošu pacientu reģistru par narkoloģiskajiem pacientiem (PREDA). Šie dati tiek ik gadu ziņoti
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA3), izmantojot specifisku
ziņošanas sistēmu – FONTE. Papildus statistiskās informācijas iegūšanai tiek izmantoti Nacionālā
veselības dienesta ambulatoro pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas (APANS) datu bāzes dati.

Zemāk tiks atspoguļoti dati par narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs ārstētām personām laika posmā
no 2007. līdz 2013.gadam4 (gan stacionāri ārstētām, gan ambulatori ārstētām) un šo personu primāri
lietotām vielām. Dati par iepriekšējiem gadiem ir pieejami, taču tie ir neprecīzi un šobrīd nav
salīdzināmi ar vēlāko periodu datiem.

Kopumā secināms, ka 2013.gadā narkoloģijas ārstniecības iestādēs ārstēto pacientu skaits atgriezies
2007.gada pozīcijās, bet lielākais pacientu skaits reģistrēts 2012.gadā (n=2187). Šajā gadā reģistrēts
arī lielākais pirmreizēji ārstēto pacientu skaits, proti, 402 pacienti (skat. tabulu 1.1.).
Tabula 1.1. Gada laikā ārstēto pacientu, pirmreizēji un iepriekš ārstēto pacientu skaita
dinamika 2007–2013, absolūtos skaitļos
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Gada laikā ārstētie 1594 1952 1816 1962 2010 2187 1543
Pirmreizēji ārstētie 331 386 290 311 386 402 555
Iepriekš ārstētie 1263 1566 1526 1651 1624 1785 988
Avots: Redoviča, 2014.

1 Šajā gadījumā tiek izmantota Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra definīcija, kur augsta riska
narkotiku lietošana ir: „Regulāra vai periodiska narkotiku lietošana, kas nodara reālu kaitējumu (negatīvas sekas) personai
(ieskaitot atkarību, kā arī citas veselības psiholoģiskas vai sociālas problēmas) vai rada personai augstu risku saskarties
un ciest no minētajiem kaitējumiem. (EMCDDA, 2015).
2 Izņemot 2011.gadu, kad kohortas pētījums Latvijā netika veikts.
3 Slimību profilakses un kontroles centrs pilda EMCDDA nacionālā references centra (Reitox Nacionālais fokālais
punkts) funkcijas
4 Par šo laika periodu Latvijā veikta divu datu bāžu analīze (APANS un PREDA), ļaujot identificēt gada laikā ārstētos
pacientus narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs, kā arī izdalīt šo pacientu primāri lietoto vielu.
8
Kopš 2007.gada samazinājusies heroīna kā primārās lietotās vielas popularitāte ārstēto personu vidū,
taču citu vielu starpā tā gadu no gada joprojām ieņem pirmo vietu. Tā piemēram, 2007.gadā gandrīz
puse pacientu, kas gada laikā ārstējās narkoloģiskās palīdzības iestādēs, primāri lietoja heroīnu.
2013.gadā šis skaits saruka līdz 30,6% (Redoviča, 2014) jeb 472 pacientiem no visiem ārstētajiem5.
Turklāt puse (n=234) 2013.gada pacientu heroīnu lieto ik dienas (Slimību profilakses un kontroles
centrs, 2015). 2007.gadā primāri lietoto vielu vidū otro vietu ieņēma citi opioīdi, kur visbiežāk,
iespējams, minama tā dēvētā „hanka”6. Trešo vietu ieņēma amfetamīni.

2008.gadā otro vietu primāri lietoto vielu vidū ieņēma amfetamīni, bet trešo – citi opioīdi (attiecīgi
15,2% un 12,5% pacientu šīs vielas minēja kā primārās). Tāds pats vietu dalījums bija arī 2009., 2010.
un 2011.gadā, savukārt 2012.gadā trešajā pozīcijā ierindojas kanabinoīdi un tikai ceturtajā vietā – citi
opioīdi. 2013.gadā kanabinoīdi kā primārā lietotā viela ārstēto pacientu vidū kļūst vēl izplatītāki,
ieņemot otro vietu. To kā primāri lietotu vielu norādīja 411 pacientu jeb 26,9% (Redoviča, 2014).

Kā redzams tabulā 1.2. kanabinoīdu kā primāri lietotās vielas īpatsvars kopš 2007.gada ir strauji
audzis. Īpaši tas vērojams pēdējos gados, taču šeit jāņem vērā sintētisko kanabinoīdu straujā izplatība
valstī, kas visdrīzāk veidoja minēto pieaugumu, jo, salīdzinājumam, piemēram, 2007., 2008. un
visdrīzāk arī 2009.gadā mēs varam runāt tikai par tradicionālā kanabiss lietošanu, bet ne par jauno
psihoaktīvo vielu, šajā gadījumā – sintētisko kanabinoīdu lietošanu. JPV izplatība Latvijā pieauga
vēlākos gados.
Tabula 1.2. Gada laikā ārstētie pacienti pēc to primāri lietotās vielas, 2007–2013, %
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Heroīns 49,5 46,0 42,8 40,4 39,8 36,1 30,6
Amfetamīns 12,9 15,2 16,7 18,7 18,9 19,5 14,7
Citi opiāti 13,2 12,5 12,6 12,1 12,2 12,9 20,2
Kanabinoīdi 7,7 8,8 10,5 11,4 11,5 14,4 26,9
Citas vielas 6,1 5,9 6,4 5,8 6,2 7,1 0,4
Sedatīvi 4,4 4,4 4,7 5,8 5,4 5,0 2,9
Inhalanti 4,6 4,4 4,0 4,0 4,1 3,3 0,7
Nav zināms 1,6 2,8 2,4 1,9 1,9 1,8 2,5
Avots: Redoviča, 2014.

Tabula 1.2. atklāj vēl kādu tendenci, proti, līdz pat 2012.gadam salīdzinoši izplatīta bija arī inhalantu7
lietošana. Augstākais rādītājs starp ārstētām personām, kuru primāri lietotā viela bija inhalanti,
reģistrēts 2007.gadā, taču būtībā inhalantu lietošana Latvijā vienmēr bijusi aktuāla problēma.
Secināts, ka vidēji tā ir divas reizes augstāka kā citās Eiropas valstīs (Landsmane, 2013).

Gadu laikā faktiski nav mainījušās lietotās „tradicionālās” vielas. Nemainīgi pirmo vietu ieņem
amfetamīns, kam seko heroīns, „hanka” un marihuāna/hašišs (Trapencieris, 2013., 2014., 2015).
1.2.„Tradicionālo” narkotisko vielu tirgus Latvijā

No nelegālās aprites izņemtās narkotiskās vielas neapšaubāmi ir viens no tirgu un arī lietošanu
populācijā raksturojošiem elementiem. Izņemtās vielas, to daudzumi parāda konkrētā brīža
„populārākās” un droši – arī pieprasītākās narkotikas.

5 Kopējais visu ārstēto pacientu skaits 2013.gadā bija 1543 (1202 sievietes, 341 vīrietis).
6 Hanka - home-produced preparations containing poppy.
7 Līme, šķiltavu gāze, degvielas tvaiki, acetons u.c.
9
Tā, piemēram, 2005.gadā Latvijā pēc izņemšanas daudzuma kilogramos pirmo vietu ieņēma magoņu
salmi (izņemti 64,26 kilogrami), bet otro vietu – kanabiss (izņemti 25,92 kilogrami). Tāpat, ja
salīdzina ar iepriekšējiem periodiem, pieauga ekstazī un LSD izņemtie daudzumi, savukārt magoņu
salmi (visdrīzāk tā dēvētās „hankas” pagatavošanai) bija īpaši populāri 2001.gadā, kad kopumā no
nelegālās aprites izņēma 182,9 kilogramus (Pūgule, 2006). 2006.gadā magoņu salmu izņemtais
daudzums samazinājās līdz pat 23,37 kilogramiem, bet otro vietu izņemtā apjoma kilogramos ziņā
ieņēma amfetamīns (izņemti 11,07 kilogrami), trešo – metamfetamīns ar izņemtiem 8,2 kilogramiem
(Pūgule, 2007.).

Ja analizējam vielas pēc to izņemšanas gadījumu skaita, tad 2006.gadā kopējais narkotisko un
psihotropo vielu izņemšanu skaits bija 1226 gadījumi (salīdzinājumam, 2013.gadā – 2607 gadījumi8)
Pirmo vietu izņemšanas gadījumu skaita ziņā ieņēma psihotropie medikamenti9 (n=246), otro -
metamfetamīns (n=237), trešo – kanabiss un kanabiss sveķi (n=226), kam seko amfetamīns (n=195),
heroīns (n=124), ekstazī (n=101), citas viela (n=47) un kokaīns (n=32) (Pūgule, 2007).

Laika periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam metamfetamīns ieņem absolūtu līdera pozīciju
izņemšanas gadījumu skaita ziņā. Tā, piemēram, ja 2006.gadā reģistrēti 237 izņemšanas gadījumi,
tad 2007.gadā jau 419 gadījumi, bet augstākais rādītājs sasniegts 2012.gadā, kad reģistrēti 746
metamfetamīna izņemšanas gadījumi. Otro un trešo vietu pēc izņemšanas gadījumu skaita pa gadiem
dala gan heroīns, gan kanabiss, augstāko gadījumu skaitu sasniedzot 2012.gadā, kad reģistrēti 427
heroīna izņemšanas gadījumi un 414 kanabiss izņemšanas gadījumi. 2013.gadā savukārt vērojams
heroīna izņemšanas gadījumu skaita samazinājums par 139 gadījumiem salīdzinājumā ar 2012.gadu.
Pārējās vielas izņemtas salīdzinoši retāk (šeit netiek minēti JPV izņemšanas gadījumi, kas tiks
apskatīti nākošajās ziņojuma nodaļās). Pieejamie dati liecina, ka kopš 2006.gada samazinājušies arī
ekstazī, kokaīna un kanabiss sveķu izņemšanas gadījumi, ko, iespējams, daļēji var skaidrot ar
pieaugošo JPV popularitāti valstī.

Attēls 1.1. Narkotisko un psihotropo vielu izņemšanas gadījumu skaits 2006–2013
800
700
600
500
400
300
200
100
0
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Psihotropie medikamenti 246 0 0 0 0 0 0 0
Metamfetamīns 237 419 494 469 624 681 746 667
Heroīns 124 254 322 312 322 329 427 288
Marihuāna (herbal
208 253 309 284 406 399 414 412
cannabis)
Amfetamīns 195 89 66 54 21 29 74 77
Kanabiss sveķi 18 22 34 76 81 55 64 28
Kokaīns 32 55 46 44 34 25 28 34
MDMA 101 185 118 19 5 13 24 18

Avots: Pūgule, 2007., Redoviča, 2014.

8 Ietver arī JPV un prekursoru izņemšanas gadījumus.
9 Kategorija „psihotropie medikamenti” izdalīti atsevišķi tikai 2006.gadā, bet vēlākos periodos to izņemšanas gadījumi
nav analizēti.

10