Table Of ContentIskolata
un tā
prezīdija
protokoli
1917.-1918.
ISKOLATAUN TA PREZIDIJA PROTOKOLI
(1917.—1918.)
LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJAS VĒSTURES INSTITŪTS
LKP CX PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS -
PSKP CX MARKSISMA-ĻEŅINISMA INSTITŪTA FILIĀLE
LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES ARHĪVU PĀRVALDE
LATVIJAS PSR CENTRĀLAIS VALSTS OKTOBRAREVOLŪCIJAS
UN SOCIĀLISTISKĀS CELTNIECĪBAS ARHĪVS
ISKOLATA
UN TĀ PREZIDIJA
PROTOKOLI
(1917. — 1918.)
IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE»
RĪGĀI973
9(L)2
Is430
nPOTOKOJIBI HCKOJIATA H ETO nPE3H.rj.HyMA
(1917—1918rr.)
(HHCTHTVT HCTOpHH AH JIaTBHfiCKOH CCP,
HHCTHTVT HCTOPHH napTHH npH HK Kn JIaTBHH —
(pHJTHaji HHCTHTVTa MapKcn3Ma-jieHHHH3Ma ripu UK KnCG,
ApxHßHoe vnpaßJieHHe ripu CoßeTe Mhhhctpob
JIaTBHHCKOH CCP,
UTAOP JlaTßHftcKoft CCP)
H3AaTejibCTBO «3iiHaTHe>
Pura 1973
Ha H3blKe
Atbildīgais redaktofs:
vēstures zinātņu kandidāts A. Spreslis.
Redakcijas kolēģijas locekļi:
vēstures zinātņu doktors A. Birons, A. Buk-
inanis, J. Jofc, Latv. PSR Nopelniem bagātais
kultūras darbinieks A. Kadiķis, ekonomikas
zinātņu kandidāts V. Karaļuns, A. Kirš-
bauma, V. Krastiņš, vēstures zinātņu kan-
didāts S. Ziemelis
Publicēts saskaņa ar Latvijas PSR
Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes
1972. g. 21. septembra lēmumu.
©Izdevniecība «Zinātne», 1973.
0-1-6-4-160
M811(ll)-73 o0"'3
PRIEKŠVĀRDS
Sajā krājumā pirmo reizi tiek publicēti vienkopus pa-
domju pirmo augstāko orgānu Latvijā — Latvijas
Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes,
tās Izpildu komitejas jeb Iskolata un Iskolata Prezidija —
protokoli, kas attiecas uz laiku no 1917. gada jūlija beigām
līdz 1918. gada marta sākumam. Latvijas Padomes un Is-
kolata sēžu protokoli glabājas LKP CX Partijas vēstures
institūta Partijas arhīvā, bet IskolataPrezīdijā protokoli —
Latvijas PSR Centrālajā Valsts Oktobra revolūcijas un
sociālistiskās celtniecības arhīvā.
Daļa Iskolata un tā Prezidija materiālu (šo orgānu
lēmumi) publicēti jau 1917. un 1918. gada revolucionārajā
presē («Cīņā», «Brīvajā Strēlniekā» un «Ziņotājā»). 1919.
gadā Iskolata svarīgākās rezolūcijas iespieda arī Maskavā
izdotajā krājumā «Proletariāta diktatūra Latvijā», ko sa-
gatavoja un izdeva pie KPFSR Nacionālo lietu tautas ko-
misariāta nodibinātais Latviešu nacionālo lietu komisa-
riāts. Sis krājums bija populārs izdevums; tajā nav norāžu
uz avotiem, kā arī trūkst nepieciešamo piezīmju un pa-
skaidrojumu, bet daži dokumenti publicēti pat bez izdo-
šanas datuma. Tagad 1917.—1918. gada revolucionārās
preses orgāni un dokumentu krājums «Proletariāta dikta-
tūra Latvijā» ir bibliogrāfisks retums.
Iskolata svarīgāko rezolūciju zinātniska publikācija tika
veikta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā dokumentu un
materiālu 'krājumos,* kas veltīti Latvijas darbaļaužu cīņai
par padomju varu 1917. un 1918. gadā. Rezolūciju teksti
tajos publicēti pēc 1917. un 1918. gada revolucionārās
* Latvijas Komunistiskā partija Oktobra revolūcijā. 1917. Dokumenti
un materiāli (1917. g. marts—l9lB. g. februāris). Rīgā, 1957.;
KoMMVHHCTimeCKaH napTHH JIaTBHH B OKTH6pbCKOH peBOJUOUHH.
1917. JļoKVMeHTbi h MaTepuajībi (MapT 1917—(peßpajrb 1918 r.).
Pūra, 1963; OKTHSpbCKan peßOJitoii,HH b JIaTBHH. iļoKVMeHTbi h Ma-
Tepnajībi..Pūra, 1957; Padomju varas konstitucionālie akti Latvijā
' (1917.—1957.).Rīgā, 1957.
5
preses un krājuma «Proletariāta diktatūra Latvijā» ar ne-
pieciešamo zinātnisko apdari. Bet, tā kā šie krājumi bija
atlases izdevumi, Iskolata darbība tajos apgaismota tikai
daļēji.
Tādējādi līdz pat pēdējam laikam Iskolata un tā Prezi-
dija protokoli nebija pazīstami plašākām lasītāju masām,
lai gan Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku de-
putātu padomes Izpildu komiteja — Iskolats — bija šāda
veida vienīgais vesela nacionāla rajona orgāns Krievijā,
kas kopš savas dibināšanas darbojās boļševiku vadībā.
Iskolata un tā Prezidija protokolu izdošana paplašinās
Latvijas darbaļaužu revolucionārās vēstures publicēto
avotu bāzi. Protokolu publicēšanai liela nozīme ir arī no
mūsdienu ideoloģiskās cīņas viedokļa: šie vēstures doku-
menti nenoliedzami atspēko buržuāzisko nacionālistu iz-
domājumus, it kā sociālistiskajai revolūcijai Latvijā neesot
bijušas dziļas saknes un tautas vairākuma atbalsta.
Publicējamie protokoli sastādīti pašā revolūcijas virpulī
un glabā sava laikmeta elpu. Tie uzskatāmi liecina, ka
Iskolata un tā Prezidija sēdēs tika apspriesti visdažādākie
aktuālie politiskie un praktiskā darba jautājumi. Sēdēs
pieņemtajos lēmumos dots svarīgāko tālaika politisko jau-
tājumu vispārējs novērtējums. Protokoli atspoguļo gan
padomju varas augstāko orgānu atsevišķu vadošo darbi-
nieku, gan arī apriņķu un pagastu padomju pārstāvju uz-
skatus. Jāuzsver, ka visos principiālajos jautājumos sēdēs
vienmēr — nereti pēc visai spraigām diskusijām — tika pie-
ņemti LSD CX priekšlikumi. Protokoli spilgti liecina par
tautas masu noskaņojumu, sniedz dzīvas liecības par šķiru
cīņu Latvijā 1917. gada otrajā pusē un 1918. gada sākumā.
Sie dokumenti pierāda, ka Latvijas strādnieku un bez-
zemnieku absolūtais vairākums atbalstīja LSD boļševis-
tisko politiku un aktīvi cīnījās par padomju varu.
Novērtējot protokolus kā vēstures avotu, jāpatur prātā,
ka apspriežamo jautājumu apgaismošanas pilnība lielā
mērā bija atkarīga no šo dokumentu sastādītāju kvali-
fikācijas. Protokolists Iskolata vai tā Prezidija sēžu gaitu
parasti atspoguļoja saīsinātā veidā. Izņemot atsevišķus
gadījumus, kad protokolos ietilpstošo lēmumu teksts tika
iespiests tālaika presē, protokoli pēc to sastādīšanas netika
rediģēti, jo nebija paredzēti publicēšanai.
Iskolata un tā Prezidija protokoli ir svarīga sastāvdaļa
vēstures avotu klāstā par Lielās Oktobra sociālistiskas re-
volūcijas sagatavošanas gaitu un norisi Latvijā, kā arī
strādnieku un zemnieku varas pastāvēšanas pirmajiem
mēnešiem. Protokolu krājums palīdzēs vēstures speciālis-
tiem, skolotājiem, studentiem, propagandistiem dziļāk iz-
6
