Table Of Content02
03
LU Akadēmiskais apgāds / Akademischer Verlag der Universität Lettlands
Recenzente / Rezensentin Dr. philol. Māra Grudule
Izmantoti attēli no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas,
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva un Herdera institūta Marburgā krājumiem.
Die Abbildungen stammen aus den Sammlungen der Akademischen Bibliothek der Universität Lettlands,
der Nationalbibliothek Lettlands, des Lettischen historischen Staatsarchivs am Lettischen Nationalarchiv und
des Herder-Instituts in Marburg.
Vācu valodā tekstus tulkojuši /
Übersetzung deutschsprachiger Texte ins Lettische von Valdis Bisenieks, Inessa Ivančikova
Vācu valodas tekstu redaktori / Redaktion deutschsprachiger Texte von Andris Levāns, Tomass Taterka
Latviešu valodas tekstu redaktores / Redaktion lettischsprachiger Texte von Gita Bērziņa, Ieva Zarāne
Attēlus skenējusi / Die Scans der Abbildungen angefertigt von Kristīne Plostniece
Attēlus digitāli sagatavojis, grāmatas un vāka dizainu veidojis /
Die Abbildungen digital bearbeitet, das Buch und der Deckel gestaltet von Aivars Plotka
© Aija Taimiņa, 2013
© Latvijas Universitāte, 2013
© Aivars Plotka, dizains, 2013
ISBN 978-9984-45-589-1
Ievads
VI
Memoriae et amoris causa scribebat…1
Album amicorum, das Stammbuch, studentgrāmata, varu saprast, – izņemot to, ko esmu aizmirsis. Tur es satieku
piemiņas albums – rokraksta literatūras atzars, arī pats sevi un atminos – ko, kad un kur es darīju un ko es
kas radies aptuveni pirms 460 gadiem un vēl jutu tobrīd, kad darīju.”3
jo projām ir aktuāls un mīļš jauniešiem; rokraksts, ko ciena Piemiņas albums spēj notvert, organizēt un saglabāt
un sargā vairākās ģimenes paaudzēs un izstāda muzeju un materiālā gaistošās atmiņas, tā balto papīra lapu aizpilde
bibliotēku kultūrvēsturiskās ekspozīcijās; rokraksts, kura kļūst par vienojošu rituālu tiem, kas apzinās atmiņu vēr-
saturu un veidolu radījuši desmitiem un reizumis pat tību un vēlas apturēt aizmirstības upes – Lētas straumi.
simts autoru – rakstītāji un kaligrāfi, zīmētāji diletanti Te būtu vietā ielūkoties kaut dažās enciklopēdijās, lai
un profesionāli mākslinieki, gravieri, siluetu meistari, noskaidrotu, kā akadēmiskos izdevumos definēts piemi-
izšuvēji, iesējēji (un tomēr – nekad to nevar uzskatīt par ņas albums, un apzinātos, ka izplatītais un a priori izvei-
pabeigtu…); rokraksts, kas uzkrājis sevī gandrīz vienīgi dojies priekšstats par atmiņu albumu kā par maznozīmīgu
labvēlīgus, mīlestībā un draudzībā, pateicībā un cieņā, kā un pat triviālu ir jāpārskata.
priekā, tā filosofiskās pārdomās teiktus vārdus; rokraksts, Tātad “atmiņu albums ir piemiņas grāmata, kurā dažādi
kas pavadījis tālos ceļojumos; jaunības un brieduma gadu draugi, ierakstīdami kādu dzeju vai emblēmu, piemiņas dēļ
liecinieks; rokraksts – piemiņas zīme izšķirīgiem dzīves ieraksta savu vārdu”4 (1731), “(…) zināmā grāmatiņa, kas
pavērsieniem – atvadām vai jaunu notikumu un apstākļu darināta no laba rakstāmpapīra un iesieta guļus oktāvfor-
gaidām; ierakstu klade skolnieču laika kavēklim. Piemiņas mātā, ko universitāšu studenti un ceļotāji piedāvā profesoriem
albuma tradīcija ir aplūkojama arī kultūratmiņas teorijas un citiem ievērojamiem un mācītiem ļaudīm, lai tie ierakstītu
un atcerēšanās un aizmiršanas koncepta ietvaros. “Cilvēks tajā par piemiņu savus vārdus, ģerboņus un simboliskus vēlē-
var uzzināt par sevi pašu būtiskāko tikai tad, ja atcerēsies jumus, reizēm pievienojot tiem kādu atgādinājumu par ceļo-
(…) Cilvēkam būt nozīmē domāt, – bet domāt nozīmē: atce- jumu”5 (1748), “grāmata ar pašrocīgiem draugu un labdaru
rēties. Cilvēks nav iespējams ārpus savas atmiņas,”2 secina izteikumu ierakstiem”6 (1798).
filosofs Andris Rubenis, tā vispārinot un apkopojot dau- Meijera Lielā konversācijas leksikona izvērstajā apr ak-
dzu paaudžu domātāju atziņas. Atmiņa ir indivīda identi- stā atmiņu albums raksturots tā: “(…) lielākoties grezni
tātes un pašapziņas balsts. veidots albums, ko kāda persona iekārtojusi, lai sakrātu tajā
To apzinājās Sv. Augustīns (Aurelius Augustinus, 354- savu tuvinieku, paziņu un izcilu laikabiedru ierakstus. Šādi
430): “(...) tas viss ir manī, manas atmiņas milzīgajās zālēs. ieraksti galvenokārt ir vēlējumi albuma īpašniekam dzejā
Tieši tur es iepazīstu debesis, zemi un jūru, un it visu, ko es un prozā, sakāmvārdi, sentences, nereti pazīstamu dzejnieku
VII
Angelika Kaufmane (Kauffmann, 1741-1807). Glezniecība, Arhitektūra, Tēlniecība.
Zīmējums no Ofenberga albuma. Izmantota albuma greznumlapa. V. Dārlinga oforts. Londona, 1779. LNB BCB
Angelika Kauffmann (1741-1807). Malerei, Architektur, Bildhauerei.
Zeichnung aus dem Album Heinrichs von Offenberg. Schmuckblatt. Radierung v. W. Darling. London 1779. LNB BCB
VIII
Fromholda fon Tīzenhauzena (Tiesenhausen) no Vietalvas ieraksts un ģerbonis. [Rīga] 1600. Ģerboni zīmējis
profesionāls Rīgas mākslinieks. Lapa no Hieronīma Rēršeita albuma. LVVA, 5759. f., 2. apr., 1403. l., 50. lp.
Widmung und Wappen Fromholds von Tiesenhausen zur Uhetall (Vietalva Livl.). [Riga] 1600. Das Wappenbild wurde
von einem Berufskünstler gezeichnet. Blatt aus dem Album von Hieronymus Rörscheidt. LVVA, 5759-2-1403, Bl. 50.
IX
citāti, bet bieži arī pašsacerēta dzeja. Tie atgādina par kopē- veidojumi no matiem – sīki gredzentiņi un bizītes,
jiem pārdzīvojumiem, ir nopietni, bet sastopami arī joki un kāds trausls herbarizēts rozes vai neaizmirstules zieds...
pārdroši izteikumi. Bez tam albumos atrodami zīmējumi un Izsmalcinātu iesējumu cienītājam par prieku mazā grā-
nošu pieraksti. Senāk atmiņu albumi bija plaši izplatīti, tagad matiņa varēja greznoties sarkanos, ar zeltītiem ornamen-
gan kļuvuši reti sastopami, un tos iecienījuši lielākoties jau- tiem rotātos safjāna vākos; kādai senākai tās melnos ādas
nieši.”7 (1909) Respektablajā vācu enciklopēdijā jau tolaik vākus ar zeltījumu saturējušas četras sarkanas zīda lentes,
atmiņu albums vērtēts kā kultūrvēsturiski nozīmīga parā- sasietas pušķos. Bet neiesietās autogrāfu lapiņas ar zeltīta-
dība. Atmiņu albumi ir nopietnu starpzinātņu pētījumu jām maliņām glabātas elegantā marmorētā kartona futrālī
priekšmets, darba lauks paleogrāfijas, ģenealoģijas un vai kārbiņā ar krāsainu stikla pērlīšu vainagu uz vāka, arī
heraldikas pētniekiem, valodniekiem, bibliogrāfiem, grā- gaišzilā, sudrabā izšūtā zīda somiņā.
matniecības un bibliotēku vēsturniekiem, mākslas zināt- Tātad atmiņu albumi pelna ievērību un līdz ar to –
niekiem un kultūrvēsturniekiem, tāpat muzikologiem un mērķt iecīgu izpēti, kas īstenojusies nopietnās publikācijās,
teologiem. Studentiem piederējušie albumi spilgti liecina iespiestos rokrakstu un albumu attēlu katalogos. Piemē ram,
par studentu sadzīvi un studiju gaitām, tā kalpodami iz- Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas (agrāk – S tokholmas
glītības vēstures izpētei. Tie dokumentē sava laika literāro Nacion ālā bibliotēka) albumi re ģistrēti 1998. gadā izdotajā
gaumi, izteiksmes veidu un mākslas stilu, atspoguļo rak- bagātīgi ilustrētajā katalogā,8 arī Nirnbergas un Štutgartes
stītāju pasaules uzskatus un dzīves izjūtu, ideālus, vērtību bibliotēku atmiņu albumu kolekcijas atspoguļotas vairāk sē-
kritērijus. Savukārt veltījumi un izvēlētie citāti oriģināl- jumu iespiestos katalogos, Nīderlandes K araliskajā biblio-
valodās (latīņu, grieķu, ebreju, pat visai eksotiskās, kā tēkā glabājas ap 400 alba amicorum, savukārt G etingenes
arābu un turku valodā) demonstrē klasiskās izglītības vēr- pilsētas arhīvā gla bājas ap 300 piemiņas albumu ar 17 000
tības, gluži tāpat kā barokālās vārdu spēles – anagrammas personu ierakstiem. Getingenē 18. gs. izskaņā – 19. gs. klajā
un hronodistihi – liecina par rakstītāja literārajām spējām laistās un visā Eiropā iecienītās piemiņas albumu grez-
un prāta asumu. Spalvas vilcienu ritms pārliecinoši vēsta numlapu gravīras pētījis Rolfs Vilhelms Brednihs.9
par kaligrāfa prasmi un rakstītāja temperamentu. Interneta lietotājiem pieejama informācija par 400
Kā vēsturnieks, tā muzeja darbinieks un autogrāfu Eiropas, ASV un Austrālijas bibliotēkās, arhīvos un priv āt-
cienī tājs novērtēs izcilas personības – literāta, zinātnieka, kolekcijās atrodamajiem 12 000 albumiem; ziņas datubāzei
mākslinieka – pašrocīga ieraksta vērtību. Repertorium Album Amicorum jeb RAA sagatavo un papil-
Augstvērtīgi izcilu mākslinieku darinājumi, tāpat kā dina Erlangenes Universitātē. Datubāze lietotājiem piedāvā
nezināma diletanta rokai piedēvējami akvareļi, zīmējumi, arī plašu piemiņas albumiem veltītās literatūras sarakstu.10
sēpijas, izdaiļo vai katru albumu. Te atrodamas ielīmētas Tradicionālās formas piemiņas albumu sākotne saistā-
gravīras, siluetportreti, no papīra izgrieztas monogrammas, ma ar reformācijas laika Vācijas universitāšu vidi. Vecākais
X
zināmais albums sākts veidot Vitenbergā 1542. gadā, Sākotnēji draudzības un piemiņas albumi tika iekār-
tas piederējis kādam studentam.11 1545. gadā iekārtots toti un veidoti, lai “atgādinātu par kopīgi pavadītajiem
albums piederējis Kl. de Senklērensam (Cl. de Senclairens) jaunības gadiem un studiju laiku, tie apliecināja savstarpēju
no Ģentes, ko pie baznīcas reformatora F. Melanhtona draudzību un evaņģēlisku ticību. Sākumā tos sauca par Liber
sūtījis Ž. Kalvins (Jean Calvin, 1509-1564). Lote Kurasa amicorum (draugu grāmata), bet no 1559. gada iedibinās
citējusi reformācijas laika humānista Joahima Kamerārija jēdziens Stammbuch (dzimtas grāmata). Jaunajai modes lie-
(Joachim Camerarius, 1500-1574) izteikumu (1566), kas tai drīz bija daudz cienītāju, arī katoļu vidū, un albums no
raksturo tā laika studentu – album amicorum īpašnieku un konfesionālas vienotības apliecinātāja kļuva par humānisma
kaislīgu autogrāfu krājēju: “Tolaik daudzi, kas kāroja gūt garā vienotu cilvēku kopības pierādījumu”.14
savu vai citu slavu, sāka meklēt ierakstus grāmatās. Taisni Dižciltīga īpašnieka albumu jeb ģerboņu grāmatu
neticami, cik daudz laika un pūļu tam veltījis Melanhtons!” sākotnēji (16. gs.) veidoja ģerboņu zīmējumi un paraksti
Jau toreiz ierakstu kārotāji apzinājās ievērojamas personas ar visai lakonisku sentenci. Senāko studentu albumu ierak-
autogrāfa (un tātad arī piemiņas albuma veltījuma) vēr- stu modelis ir visai konsekvents:
tību: pēc F. Melanhtona un M. Lutera nāves Vitenbergā • veltījuma sentence – citāts, sākumposmā visbiežāk
ar šiem ierakstiem veikli tirgojās.12 latīņu valodā;
Piemiņas albums laika gaitā mainījis gan savu ārējo • ieraksta autora devīze jeb simbols (symbolum);
veidolu, gan saturu un piederību. Albumus iespējams • izvērsta un nereti standartizēta uzrunas formula albuma
iedalīt vairākās hronoloģiski un saturisku iezīmju noteik- īpašniekam, uzskaitot arī tā titulus un labās īpašības
tās grupās: vecākā posma dižciltīgo un studentu albumi un tradicionāli pieminot draudzības un labas piemiņas
(16. gs. otrā puse – 17. gs.), studentu un mācītu vīru vārdus.15 Veltījuma ierakstu noslēdz rakstītāja vārds,
albumi (18.-19. gs.).13 Saturiskajā aspektā nedaudz sav- bieži tituls (piem., Libero Baro, Nobilis saxonus), stu-
rup nostājas 18. gs. beigu – 19. gs. jaunu dāmu albumi un dentiem – norāde uz izcelsmes vietu jeb novadniecību
skolnieču atmiņu klades, korporācijās apvienoto studentu (piemēram: Livonus Rigensis, Pomeranus, Curlandinus),
komerša grāmatas. Formāli mākslinieka skiču albums amatu (provisorus, poetus, rector), akadēmisko grādu
oktāvformātā un ceļojoša mālderzeļļa albums arī var tikt (Dr., Prof., Mag.), korporāciju (piezīmējot arī cirķeli)
pieskaitīts pie piemiņas albumiem. Cita veida piemiņas vai ordeni, abreviatūra papildina vēlējumu (piemē-
albumi radniecīgi mājas draugu un viesu grāmatām. ram, AMB – Alles mit Bedacht jeb “visu apdomīgi”);
Piemiņas albumu semiotiskā saite ar Jaunās Derības • rakstīšanas vieta (visbiežāk izmantota vietvārda latini-
dzīvības un nāves grāmatu, tāpat kā filosofiskās studijas zētā forma) un datums;
par laicīgā un mūžīgā attiecībām un cilvēka likteņgaitu • 18. gs. vidū ieraksta formulu sāka papildināt t. s. memo-
atveidi albumu ierakstos ir īpašu pētījumu priekšmets. rabilia: atgādne par kopīgi piedzīvoto un pārdzīvoto,
